 |
|
|
Esiet sveicināti andronkuļa virtuālajā midzenī.
Ceru, ka klaiņojot šeit, labi pavadīsiet laiku un ienāksit ciemos vēl kādu reizi. Lapiņa labāk skatāma ar Mozilla Firefox.
|
 |
|
Jaunākie komentāri
GALERIJĀ |
- ssdss...
Šo bildi komentēja sss
- Viņai nevag paturēt to aparātu, turēt un vēl vīlēt. Būs jāiet paturēt vismaz to kasti...
Šo bildi komentēja atkal es
- Ko viņa spēlē?...
Šo bildi komentēja firefox
|
|
|
|
Jaunākie komentāri pie
PĻĀPĀM |
- Izklausās superīgi !
Aš siekala tek !...
pļāpu Eposs par MOV. komentēja Aigars
- Diezgan labi esi nostartējis. 2dienā tikai 10 min esi zaudējis 7kārtējam pa...
pļāpu Eposs par MOV. komentēja Valdis
- Kolosāls trilleris un komēdija reizē, īsteni Andronkuļa stilā! Lasīju, vilku ar pirkstu pa sa...
pļāpu Kā Tev neiet! komentēja Plostnieks
|
|
|
|
 |
|
Jaunākais
FOTO GALERIJĀ |
|
|
 |
|
Jaunākais
DIZAINA GALERIJĀ |
|
|
|
|
|
Jaunākā
PĻĀPA |
"Kurš reiz ieraudzījis patiesu skaistumu, to jau iezīmējusi nāve.." esot teicis Platons.
Nu, cerēsim, ka tik traki nebūs, kaut arī pašlaik, kad esmu prom no turienes tikai ~6 stundas, jūtos patiesi iemīlējies tajās 117 salās, 150 kanālos un 409(?) tiltiņos. ;)
Un tātad - īss pastāsts par to, kā mums(vai pareizāk sakot, man) gāja pasākumā, kas inglišā saucas Venice Orienteering Meeting (MOV).
Tas ir pasākums, par kuru pirmoreiz padzirdot jau sen atpakaļ , zināju, ka es tur kādreiz piedalīšos, lai ko tas man arī "maksātu". ;) . Tā nu "kādreiz" pielavījās šoruden.
Neliels paskaidrojums ne gluži orientēšanās fanātiem - MOV ir orientēšanās sacensības, kas notiek pa Venēcijas ieliņām un tiltiņiem. Sestdienā parasti tiek piedāvātas sacensības tā saucamājā sprinta distancē Venēcijas austrumu galā, savukārt svētdien - jau stipri pagarāka distance pa visu Venēciju. Šogad pasākums notika jau 32 reizi, un piedalījās šoreiz ~4500 skriet/apmaldīties/atrasties gribētāji no visas pasaules.
Un tātad. Piektdienas rīts, ģimene kaujas gatavībā un startējam bembi ceļā uz lidostu, pēc pāris stundām jau sēžam pilnā Ryanair lidmašīnā, kopā ar Milānas modes šopingotājām. Laiks brīnišķīgs, lidojums bez starpgadījumiem, ja vien neskaita misēkli nolaišanās brīdī, kad Itāļu lidotājiem izdevās burtiski nosviest lidmašīnu uz skrejceļa, izraisot mērenu paniku salonā. Es jau neko, bet nu viņu vietā es tomēr paskatītos, vai nav parādījušās kādas jaunas plaisas spārnos, pēc šitā trika ;). Nosmejam pie sevis, ka būtu labi, ja mums atpakaļceļā tomēr iesvērtu citu lidaparātu, šis diez vai vairs ilgi spārnus plivinās. Bet, kā zināms gaisā vēl neviens nav palicis, arī mēs nepalikām, bet tomēr bijām nokļuvuši Bergamo lidostā (kā vēlāk noskaidrojās komunikācijā ar angliski nerunājošo vilciena pavadoni, tad pareizi ir Ber'gamo, ar uzsvaru uz r, nevis ar latvisko izrunu Bergāāāmo. Jo par tādu Bergāāāāmo viņš neko nezināja).
Aizrakstījos par izrunu, bet patiesībā šajā laikā sākās skrējiens - lidosta - autobuss nr. 1 - biļešu automāts - eiromonētu meklēšana - autobuss nr. 1 - Ber'gamo dzelzceļa stacija - biļešu automāts ar sūdīgu tačskrīnu - dzeltenās biļešu "iezīmēšanas" kastes meklēšana - īstā
perona meklēšana (binario 4 nav tas pats kas binario 4ar burtiņu klāt) - Brescia dzelzceļa stacija. Šeit pārtraukums, jo vilciens uz Venēciju tikai pēc stundas. Tajā laikā paspējām izmest mazu loku pa pilsētu, iepazīties ar sabiedriskās maksas tualetes īpatnībām un uzskatāmi uz
savas ādas saprast to, ka stāvēt tuvu sliedēm brīdī, kad garām drāžas kravas ātrvilciens, nav saprātīgi. Nu ko, stunda garām, kāpjam smalkajā un ātrajā (jā, arī dārgajā) Frescia Bianca vilcienā. Pēc idejas tur viss ir smalki, arī pērkot biļetes rezervētas sēdvietas. Realitātē mūsu vietas ir aizņemtas, taču tiek atkarotas komunicējot ar vietējiem dies` vien` zin` kādā valodā. Un tad jau pēc ~1h53min esam Venice Santa Luchia stacijā. (Neiedomājieties izkāpt Venice Mestre stacijā, ja jums vajag nokļūt uz pašas salas. )
Iznākot no stacijas sajūtu, ka te viss ir savādāk, te nav īsti 21 gadsimts un te viss ir tik jutekliski skaisti, ka aš elpa aizraujas. Gluži vai iedziedas kaut kāda neredzemā stīga, galvā sagriežas viss kādreiz lasītais un filmās redzētais. Bet, nu labi, ko nu par poēziju, jāmeklē viesnīca.
Mums rezervēts budžeta variants, hotel ADUA, 5 minūšu gājienā no stacijas, trīsgultu istabiņa ar kopējām labierīcībām blakus durvīs. Pasaku jau uzreiz - tur viss bija labi, nekādas neērtības no tā neradās. Viesnīca divās senās venēciešu ēkās, vienā "normālā" viesnīca, blakus ēkā tas budžeta variants. Kādam čemodānu ceļotājam gan problēmas varētu radīt stāvās, šaurās kāpnes, bet mums tas likās tieši 100% Venice. Pasākumu pārvalda kolorīts tantuks, kurš ātri vien mani apmācīja, kur jāiet, kas jāredz, un kā pareizi jāslēdz ārdurvis - kur jāspiespiež, kur jāpavelk, un kad un uz kuru pasi jāgriež atslēga. Viss pa smalko.
Te gan jāpiebilst, ka, iespējams, tantukam apskatot mūsu atkritumu tvertnes saturu, radās visai interesants iespaids par tautu, kas sūkā tējas maisiņus, un pa sauso ēd sausās zupiņas. Jo to, ka mēs nelietīgi audzējām viņas elektrības rēķinu ar "spirāli", diez vai viņa saprata.
|
|
 |
