12 Apr 2010
Komentāri: 3 || Raksts lasīts: 239 reizes

   ... varbūt arī ir Čiekurs Egles dēls, bet Zoodārzā tas ir briedis. Neliels pastāsts par sprintu Rīgas Zooloģiskajā dārzā.

   Pasākums noteikti tika gaidīts kā viens no šissezonas orientēšanās top pasākumiem, zoodārza pauguru, ieliņu, žogu mudžeklis solīja īsti interesantu sacīksti. Un jā, vīlies patiesi neesmu. Jā, biju lēns, jā, taisīju prātam neaptveramas ceļu izvēles kļūdas, bet jā - patika. Distanci, pāvu(?) kliedzieniem -"skrien, skrien!" pavadīts, baudīju no sirds.
Jau pirms sacensībām apsvēru, ka diez vai zvēri tik mierīgi uzņems 350 cilvēku skraidīšanu gar viņu mitekļiem. Un jā - brieži galīgi nebija ar to mierā. Nezinu īsti kas tur bija, kas satrakojās, bet distancē pēkšņi radās posms, kurā nedrīkstēja skriet, bet tikai iet. Ļoti ceru, ka tie nebija ziemeļbrieži, jo pretējā gadījumā - orientieristiem šogad ZS dāvanas neredzēt...

   Kaut kā tā... Karti atrādīs kaut kad citudien...

09 Apr 2010
Komentāri: 3 || Raksts lasīts: 227 reizes

Liekam jaunu bildi iekšā, vai kā nu tur SiSiDra teica. Pavasaris klāt, un klāt arī jaunā orientēšanās sezona. Kā jau parasts, tā iesākās ar 2 dienu sacensībām Kurzemes Pavasaris un Lieldienu Balvas sprints Rīgā.
šogad tā sagadījās, ka KP iekrita tieši Lieldienās, līdz ar to tajā rītā nebiju mājās un neredzēju, vai šitais zvērs:

dēj olas vai nē. Mājās palikušie teica ka dējot. Bet, nu nez.... Jāpiebilst, ka šogad laikam bija 1. reize manā mūžā, kad lieldienās neapēdu nevienu olu.
Bet stāsts ir par ko citu:

05 Mar 2010
Komentāri: 3 || Raksts lasīts: 230 reizes

Vīrietim, sasniedzot 40 gadu slieksni esot "jāatlaiž" mati, jānopērk mocis un jānoprec 18. gadīga meitene. Saņēmos, un rīkojos citādi, t.i. piepildīju nākamo ierakstu dzīves "višlistē" - piebeidzu Tartu slēpošanas maratonu. Distance - 63 km klasiskajā solī laikam skan nedaudz neprātīgi, bet vai labāk skan ši ieraksta pirmās daļas "programma"? (cik daudz pūļu vajag lai atlaistu matus vien)
Neatceros, kad pēdējo reizi jotos tik pacilāts stavot uz starta līnijas kopā ar 6500 maniakiem. Lai neiztplūstu gari, teikšu ka pasākums ir ekselents un noteikti obligāti apmeklējams katram, kam mazdrusciņ patīk distanču slēpošana.



Princiā, negatīvais ir tikai viens - šis (ar vājiem nerviem neskatīties)

Zemāk viģiks no starta.

17 Feb 2010
Komentāri: 3 || Raksts lasīts: 256 reizes

Par to švīku tāpēc, ka bija tas gods piedalīties 1. Latvijā rīkotājās telpu orientēšanās sacensībās. Pateicoties RTU Studentu parlamentam, cerams, arī pie mums ies plašumā pie igauņiem tik populārais orientēšanās paveids. Sacensības ļoti interesantas dalībniekiem, un, pieļauju, arī skatāmas līdzjutējiem. Katra saminstināšanās distancē maksā dārgi. Izskatās tas apmēram tā:

Telpā (šajā gadījumā Ķīpsalas izstāžu zālē) salikti krēsli, un no lentām izveidoti labirinti. Karte šāda(fināls):

Vispirms notiek atlases skrējieni, no kuriem 8 labākie grupā kvalificējas finālam.
Rezultāti ar priecē, jo 4 mani audzēkņi tika fināla skrējienā, un 3 no tiem uz pjedestāla. Pats arī kvalificējos finālam, un finālā it kā ieguvu 3. vietu. Rezultātos gan rādās DQ, kaut arī pat uz pjedestāla stāvēju. Bet, nu, principā tam nav nozīmes, jo pasākums bija ūberinteresants, paldies organizatoriem! Rezultāti, bildes, video TE
Nu kaut kā tā.

10 Feb 2010
Komentāri: 0 || Raksts lasīts: 223 reizes

Nez kādā veidā ieklīdu Latvijas Kāzu fotogrāfu asociācijas lapā, un konkrēti, viņu pagājušā gada konkursā:
http://lkfa.lv/fusion/news.php?cat_id=17

Nu, vienvārdsakot, vienas otras bildes priekša jānoņem cepure!

06 Feb 2010
Komentāri: 0 || Raksts lasīts: 216 reizes

Kā tur bija par to sapņu piepildīšanu? Nu jebkādi, no dzīves višlistes var izsvītrot vienu ierakstu - šo. No slēpošanas entuziasma piepildītās bērnības/jaunības bija palikusi vēlme nošļūkt apkārt Alaukstam, un šodien tas arī tika veikts. Pie reizes iegūta sāpīga pieredze - nav labi slēpojumā, kurā piedalās 800++ 1100++ dalībnieku iesaistīties starta masu kritienā. . Pēc tam jau sekoja izmisīga apdzīšana visu 15 km garumā, bet nu rezultāts... vēl nav zināms, bet nez vai ar to varēs lepoties...

Lai nu kā, vēl tikai 2 nedēļas līdz ,cerams, nākamā ieraksta izsvītrošanai

11 Jan 2010
Komentāri: 2 || Raksts lasīts: 2007 reizes

Šeku, reku, kā nākas, kā ne, mans vecais nabaga canon eos 10d tika piemeklēts no izplatītās slimības - slēdža kaput`s. Pusslims jau viņš bija kad nonāca pie manis, bet bet gods, kam gods, ik pa laikam izmetot err99, man nokalpoja vēl 2 gadus, līdz, galu galā pateica pietiek. Nu ko, tā kā ar tehniku neesmu gluži uz jūs, tika izlemts veikt slēdža maiņu pašrocīgi. Protams, savu daļu nospēlēja arī skopums, jo neies jau servisam noskaitīt ~150ls, ja turpat jau sanāk cits aparāts. Ja nu kāds nelaimes brālis šeit ieklīst googles sūtīts - šeit dažas bildes no procesa. Un tātad:
1. ebay.com iegādātais jaunais slēdzis, maksā <50$ ar visu piegādi.

05 Jan 2010
Komentāri: 1 || Raksts lasīts: 233 reizes

29 Dec 2009
Komentāri: 1 || Raksts lasīts: 214 reizes

Nu ko, tā kā trakais ziemīšu laiks garām, cerams atradīsies laiks uzdriķelēt kādu pļāpu par pagājušo gadu.
Un tātad - nakts no 13. uz 14. jūniju, Miķeļi, Somija. Katra orientierista sapņu piepildījums un Meka. Jukolas stafetes. Lai arī esmu orientierists ar "bārdu", kaut kā nebija sanācis līdz turienei tikt. Sevišķi sāpīgi tas bija 2008. gadā (biju saķēris to ērču slimību) kad klubs startēja Jukolā pirmo reizi.
Šogad sapnis piepildījās. Satraucies gan biju ļoti pirms starta, bet saņemot stafeti viss aizmirsās, Distance nelikās grūta, ātrums kājās bija - burtiski lidoju visiem garām un pie pirmā starpfiniša pēc 1,6 km jau biju pacēlis komandu par 16 vietām. Un tad sākās. Laikam jau pa ātru nomierinājos, un kaut kādā mistiskā veidā teleportējos uz nākamā kontrolpunkta apvidu, kaut arī īstenībā ne tuvu pat nebiju ticis vajadzīgajai vietai. Viss it kā pat sakrita - nogāze, ceļš, u.t.t... Pēkšņi attapos ka neko nesaprotu, un galīgi neesmu pārliecināts kur es esmu.... Arī Somu vadātāji nesnauž... Pilnīgs izmisums, ko vēl pastiprina apziņa, ka ar katru minūti maldoties es gāžu komandu lejā pa rezultātu sarakstiem. Skatoties splitos, šī pastaiga ar trulu seju (arī gar TV kameru) komandai maksāja tikai 8 vietas, bet pašam likās ka es tai biezoknī pavadu veselu mūžību... Pēc tam gan sakoncentrējos, un, lai arī pieļāvu dažas kļūdas, etapu nododot biju pacēlis komandu par 36 vietām. Pirms tam bija līdzi jušana meiteņu komandai, kas uzrādīja lielisku rezultātu, pēc tam sarūgtinājums, ka puiku komanda tomēr nefinišēja ar ieskaitītu rezultātu... Bet, šīs divas dienas atstājušas neizdzēšamu iespaidu manā atmiņā. Neliels video, kas iegūts niekojoties ar fotoaparātu:

23 Dec 2009
Komentāri: 0 || Raksts lasīts: 224 reizes