Pagājušajā piektdienā, nedaudz ne pēc savas gribas biju uz florbola spēli. Jāatzīstas godīgi, ka uz pirmo florbola spēli, ko skatīju klātienē. Spēlēja jaunieši - 96-95 dzimušie, Talsi pret Somijas pilsētas Porvo komandu. šeit jāiestarpina, ka lielā mērā šāda spēle notika patiecoties man ;), bet ne par to šis stāsts. Stāsts par to, ka man ļoti patika. ātri, dinamiski, un galvenais - džentlmeņu spēle. šo to pabildēju, bet mana objektīva tumšais stikls nav īsti domāts šādiem pasākumiem. Kaut arī sanāca tīri dinamiski. ;) Iepatikās tā, ka šo svētdien noteikti centīšos paspēt uz Latvijas virslīgas spēli, kur Talsu komanda cīnās spar čempionu zeltu.

Klau, nu jau pietiek. Izslēdziet to ledusskapi, tas jau paliek kaitinoši. Vairs nevar normāli paslēpot un nevar arī normāli paskriet. Kā lai gatavojas jaunajai sezonai, ja mežā var ieiet tikai ar sniega kurpēm? Ja neuznāks baisais siltums, šis pasākums izvērtīsies par īstu izturības pārbaudi...

Sestdien biju uz šī kunga koncertu:

Nu ļoti, ļoti enerģizējoši!
p.s. Bildes būs ir!

Divas drošas pazīmes, ka pavasaris ir klāt - būvmateriālu veikalos priekšplānā iznāk dārza rūķi, un Talsu ielās parādās pārvietojamās ceļazīmes brīdinot par bedrēm...

Vieta, kur bieži iegriežos uzlabot garastāvokli.

Nekad vairs nerakstīšu rakstu avīzei. Tas kas palika no tā pāri bija lasāms Talsu Vēstu rakstā, bet nerediģēto un neapgraizīto variantu tomēr iemetu šeit:

- Aizved mani uz Munameģi!
- Lieki!

Saņemot zvanu no Aigara ar uzaicinājumu piedalīties piedzīvojumu sacensībās WINTER XDREAM 2007 Igaunijā, ilgi domāju. Bet kādēļ gan nepaskriet pa Munameģa apkārtni, ja no sniega nav ne vēsts, un temperatūra tuvāka pavasarim nekā ziemas vidum? Līdz pavasarim un orientēšanā sezonas atklāšanai vel tālu, bet uz mežu vilktin velk... Nu ko, piekritu. Bet – lieki... jo tuvojoties sacensību dienai sniega sega auga augumā, bet temperatūras mērītāji gāja arvien dziļākos mīnusos, līdz starta dienas rītā nostājās pie -20 grādu atzīmes. Nu tas bija lieki!