Lai arī šis sezonas sprinta rezultāti viesa kaut nelielas cerības par labu vietu Latvijas čempionātā, apskatot pieteikušos censoņu sarakstu un apsverot ziņu, ka apvidus nebūs gluži klasiskais pilsētas sprints, kļuva skaidrs, ka pat iekļūšana top 10 būs labs rezultāts. Bet nu neko, vai nu tādēļ nepiedalīsies.

Pamostoties sacensību rītā kļūst skaidrs, ka nekāda ātrā skriešana nebūs. Ne pārāk labi gulēts - nervi, nervi... Rezultātā - vājums un miegainība, kas, kā pieredze rāda, ne pie kā laba nenoved... + vēl tālais ceļš līdz Ērgļiem.
Brīnumainā kārtā esam abi ar Ojāru salozēti vienā starta minūtē, un arī pirmie punkti mums vienādi. Starts. Lidojam. Pirmais punkts elementārs, pa pļavu uz leju, KP pie akmens. Šeit arī aizmirsās pirms starta apņemšanās par lēnāku sākumu. Bet lieki... Arī nākamais liekas viegls, piemetu virzienu un pa "ziloņtaku" uz priekšu. Kartē priekšā zīmēts mazs grāvītis, kuram pieskrienot noelšos vien... Upe! Variantu nav, jālec. Un nākamajā mirklī jau esmu līdz kaklam ūdenī. Gan ne grāvja dziļuma, bet paša neveiklības dēļ. Fāaak, auksts! Cenšoties glābt karti, izkūņojos no grāvja, un ar šo brīdi skriešana beidzās. Nezinu, kas notika, bet elpošanu aizrāva ciet un arī kājas vairs pakustināt nevarēja... Tā arī lēnam līdz galam bez kļūdām līdz 11.KP, kur izvēlējos nepareizo variantu pa labo pusi, + vēl uzkāpjot kalnā smadzene aizgāja ķīselī, un galīgi apjuku. Nākamā kļūda pie KP 15, kur, lai gan punkta vietu atradu ātri, punktu meklēju zaļajā esošajās bedrēs. Nu, un iepriekšējās kļūdas rezultātā arī 16. laikam ne pārāk pareizi paņemts, vajadzēja iet pa kreiso pusi.... Sausais atlikums 6. no 14 startējušiem, kas nemaz it kā nebūtu slikti, it sevišķi ja paskatās uz uzvārdiem aiz manis. Bet varēja būt daudz labāk.