Nu ko, ilgi gaidītā sezonas atklāšana nu jau aiz muguras. Laiks bija vienkārši pasakains, arī vieta(Tērvetes dabas parks), distances, u.t.t. Tikai žēl, ka neko tik labu nevaru teikt par savu rezultātu.
Bet pēc pirmās dienas viss bija tik pasakaini - 5. vieta nežēlīgajā V35 grupas konkurencē, lika vai pabrīnīties par savu varēšanu. Bet tad nāca otrā diena, kas stipri nežēlīgi parādīja kas ir kas:

Lai arī nakts Tērvetes rehabilitācijas centra mazajā atsperu gultiņā nebija no tām jaukākajām, iesildoties jutos tiešām labi, un lai gan fiziskais stāvoklis parasti pavasaros man ir vājš, likās, ka priekšā stāvošie ~ 10 km mani nenobeigs. Centos sev iestāstīt, ka jāsāk mierīgi, nekļūdoties, bet kas to deva...

Jau pa ceļam uz 1. Kp parāvu garām taciņai, kas stipri atvieglotu nokļūšanu pie Kp un dabūju jau lauzties cauri zaļajam. Piedevām KP meklēju jau pie pirmās saknes. Izejot uz 2. nokļūdījos virzienā, un atkal, tā vietā lai skrietu pa taciņu, lauzos cauri zaļajam. Piedevām, punkta rajonā iegāju blakus ielokā. Ieraugot nākamo etapu atausa atmiņā Somijas baisie pārskrējieni no kartes vienas malas uz otru. Nu neko, maucam. Neviens ceļa variants acīs neiekrita, tāpēc centos turēties maksimāli pēc virziena. Bet tas bija lēni, nepārliecinoši, u.t.t... Tuvojoties KP 4 ieraudzīju priekšā kāda konkurenta muguru, kas bija startējis pirms manis. Tas deva pārliecību, ka varbūt vēl viss nav zaudēts, un nemaz tik lēns neesmu. Ceļā uz 5. Kp jau esmu viņam garām, bet kļūdiņa, un Kp atzīmējamies atkal reizē. šeit panākam arī nākamo, kādu Lietuvas sportistu. Arī sesto kP, kuru neieraugu, lai gan eju tam tieši "pierē" pēc azimuta man parāda šis skrējējs. Tālāk atkal garais etaps, kuram laikus pamanu ceļa variantu, atliek tikai skriet. Šeit panāku kārtējo pirms manis startējošo. Pie sevis nodomāju, ka nu jau drīz pūs panāktu visi pirms manis startējošie, tikai vēl nav redzēts ātrais Kaspars Staņa. Etapā man 4. labākais laiks, tā ka tik lēns nemaz neesmu tīri uz skriešanu. Arī pašsajūta šajā brīdī bija lieliska, jutos beidzot atmodies un tad nāca stulba kļūda uz 8. KP. Pagāju garām punktam droši vien ļoti Tuvu, bet neieraudzīju. Bet ieraudzīju Kasparu Staņu, kurš likās ka "rok". Nu ko, paņēmu mazo lāpstiņu un "parakām" jau abi. Veiksme man uzsmaidīja ātrāk, un tomēr punktu atradu(33. sliktākais laiks no 35 dalībniekiem). Uz nākamo labi realizēju izplānoto, un punktu paņēmu labi, lai gan punkta rajonā satiku dažus jauniešu grupas skrējējus ar apjukušām sejām. Tālākie punkti viegli un veiksmīgi, tai skaitā 11 ar ātrāko laiku. Izejot uz 13. gan nokļūdījos, un izmetu lieku līkumu pa zaļo. Sapratu, ka 13. Kp būs grūts jo tur nav īsti piesaistes punkti, kalnā kāpu uzmanīgi cenšoties saprast kurš ir kurš zaļums kartē, bet neveiksmīgi. Aizgāju punktam garām... Pēc stāvā kalna, skrienot uz 14. Kp laikam pulss bija tik augsts, ka iestājās totāls prāta apjumums, un klāt arī kļūdiņa... Tālāk līdz beigām viss bija labi, ja vien neskaita 19 Kp, kur parāvu līdz dažiem skrējējiem, kas, kā izrādījās, nemaz negāja pēc man vajadzīgā punkta. Atlikušajā pēdējā punktā un finišā atlika tikai parādīt savas sprintera dotības.(labākie laiki) Finišēju ar diezgan labi paveikta darba apziņu, un, lai arī bija kļūdiņas, nebija man tik pierastie lielie "racieni". Tomēr, pārējie bija stipri ātrāki, un rezultātā tikai 13. vieta no 35. startējušajiem dienā un 11. kopvērtējumā.